7. Rāhulasaṃyuttaṃ

1. Paṭhamavaggo

1. Cakkhusuttaṃ

188. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyya’’nti.

‘‘Taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sotaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe…. ‘‘Ghānaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe… ‘‘jivhā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘kāyo nicco vā anicco vā’’ti? ‘‘Anicco, bhante’’ …pe… ‘‘mano nicco vā anicco vā’’ti? ‘‘Anicco, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’.

‘‘Evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati …pe… sotasmimpi nibbindati… ghānasmimpi nibbindati… jivhāyapi nibbindati… kāyasmimpi nibbindati… manasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Rūpasuttaṃ

189. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā , bhante’’…pe… saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā niccā vā aniccā vāti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpesupi nibbindati… saddesupi nibbindati… gandhesupi nibbindati… rasesupi nibbindati… phoṭṭhabbesupi nibbindati… dhammesupi nibbindati; nibbindaṃ virajjati…pe… pajānātī’’ti. Dutiyaṃ.

3. Viññāṇasuttaṃ

190. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhuviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe… ‘‘sotaviññāṇaṃ…pe… ghānaviññāṇaṃ… jivhāviññāṇaṃ… kāyaviññāṇaṃ… manoviññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’ …pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhuviññāṇasmimpi nibbindati…pe… sotaviññāṇasmimpi nibbindati… ghānaviññāṇasmimpi nibbindati… jivhāviññāṇasmimpi nibbindati… kāyaviññāṇasmimpi nibbindati… manoviññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati…pe… pajānātī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Samphassasuttaṃ

191. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhusamphasso nicco vā anicco vā’’ti? ‘‘Anicco, bhante’’…pe… ‘‘sotasamphasso…pe… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso nicco vā anicco vā’’ti? ‘‘Anicco, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassasmimpi nibbindati…pe… sotasamphassasmimpi nibbindati… ghānasamphassasmimpi nibbindati… jivhāsamphassasmimpi nibbindati… kāyasamphassasmimpi nibbindati… manosamphassasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati…pe… pajānātī’’ti. Catutthaṃ.

5. Vedanāsuttaṃ

192. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhusamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘sotasamphassajā vedanā…pe… ghānasamphassajā vedanā… jivhāsamphassajā vedanā… kāyasamphassajā vedanā… manosamphassajā vedanā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā , bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusamphassajāya vedanāyapi nibbindati…pe… sota… ghāna… jivhā… kāya… manosamphassajāya vedanāyapi nibbindati…pe… pajānātī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Saññāsuttaṃ



7. 罗睺罗相应
1. 第一品
1. 眼经
如是我闻。一时，世尊住舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)祇树给孤独园。尔时，尊者罗睺罗来到世尊处，来到后顶礼世尊，坐在一旁。坐在一旁的尊者罗睺罗对世尊如是说："善哉，世尊，请为我简要说法，我听闻世尊之法后，可独处、远离、不放逸、热心、专注而住。"
"罗睺罗，你怎么认为，眼是常还是无常？""无常，世尊。""若是无常的，是苦还是乐？""是苦，世尊。""若是无常、苦、变易法，那么认为'这是我的，我是这个，这是我的自我'，这样观察合适吗？""不合适，世尊。""耳是常还是无常？""无常，世尊。"……"鼻是常还是无常？""无常，世尊。"……"舌是常还是无常？""无常，世尊。"……"身是常还是无常？""无常，世尊。"……"意是常还是无常？""无常，世尊。""若是无常的，是苦还是乐？""是苦，世尊。""若是无常、苦、变易法，那么认为'这是我的，我是这个，这是我的自我'，这样观察合适吗？""不合适，世尊。"
"罗睺罗，如是观察的多闻圣弟子，于眼厌离……于耳厌离……于鼻厌离……于舌厌离……于身厌离……于意厌离；厌离则离贪；离贪则解脱；解脱时，有'已解脱'的智。他了知：'生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有。'"第一。
2. 色经
住舍卫城……"罗睺罗，你怎么认为，色是常还是无常？""无常，世尊。"……声……香……味……触……法是常还是无常？"无常，世尊。"……"罗睺罗，如是观察的多闻圣弟子，于色厌离……于声厌离……于香厌离……于味厌离……于触厌离……于法厌离；厌离则离贪……了知。"第二。
3. 识经
住舍卫城……"罗睺罗，你怎么认为，眼识是常还是无常？""无常，世尊。"……"耳识……鼻识……舌识……身识……意识是常还是无常？""无常，世尊。"……"罗睺罗，如是观察的多闻圣弟子，于眼识厌离……于耳识厌离……于鼻识厌离……于舌识厌离……于身识厌离……于意识厌离；厌离则离贪……了知。"第三。
4. 触经
住舍卫城……"罗睺罗，你怎么认为，眼触是常还是无常？""无常，世尊。"……"耳触……鼻触……舌触……身触……意触是常还是无常？""无常，世尊。"……"罗睺罗，如是观察的多闻圣弟子，于眼触厌离……于耳触厌离……于鼻触厌离……于舌触厌离……于身触厌离……于意触厌离；厌离则离贪……了知。"第四。
5. 受经
住舍卫城……"罗睺罗，你怎么认为，眼触生受是常还是无常？""无常，世尊。"……"耳触生受……鼻触生受……舌触生受……身触生受……意触生受是常还是无常？""无常，世尊。"……"罗睺罗，如是观察的多闻圣弟子，于眼触生受厌离……于耳……鼻……舌……身……意触生受厌离……了知。"第五。
6. 想经

193. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpasaññā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘saddasaññā…pe… gandhasaññā… rasasaññā… phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasaññāyapi nibbindati…pe… saddasaññāyapi nibbindati… gandhasaññāyapi nibbindati… rasasaññāyapi nibbindati… phoṭṭhabbasaññāyapi nibbindati… dhammasaññāyapi nibbindati…pe… pajānātī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Sañcetanāsuttaṃ

194. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpasañcetanā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘saddasañcetanā…pe… gandhasañcetanā… rasasañcetanā … phoṭṭhabbasañcetanā… dhammasañcetanā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasañcetanāyapi nibbindati…pe… saddasañcetanāyapi nibbindati… gandhasañcetanāyapi nibbindati… rasasañcetanāyapi nibbindati… phoṭṭhabbasañcetanāyapi nibbindati… dhammasañcetanāyapi nibbindati…pe… pajānātī’’ti. Sattamaṃ.

8. Taṇhāsuttaṃ

195. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpataṇhā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘saddataṇhā…pe… gandhataṇhā… rasataṇhā… phoṭṭhabbataṇhā… dhammataṇhā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpataṇhāyapi nibbindati…pe… saddataṇhāyapi nibbindati… gandhataṇhāyapi nibbindati… rasataṇhāyapi nibbindati… phoṭṭhabbataṇhāya nibbindati… dhammataṇhāyapi nibbindati …pe… pajānātī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dhātusuttaṃ

196. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, pathavīdhātu niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘āpodhātu…pe… tejodhātu… vāyodhātu… ākāsadhātu… viññāṇadhātu niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako pathavīdhātuyāpi nibbindati…pe… āpodhātuyāpi nibbindati… tejodhātuyāpi nibbindati… vāyodhātuyāpi nibbindati… ākāsadhātuyāpi nibbindati… viññāṇadhātuyāpi nibbindati…pe… pajānātī’’ti. Navamaṃ.

10. Khandhasuttaṃ

197. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe… ‘‘vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’…pe… ‘‘evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako rūpasmimpi nibbindati…pe… vedanāyapi nibbindati… saññāyapi nibbindati… saṅkhāresupi nibbindati… viññāṇasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati ; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. Dasamaṃ.

Paṭhamo vaggo.

Tassuddānaṃ –

Cakkhu rūpañca viññāṇaṃ, samphasso vedanāya ca;

Saññā sañcetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasāti.

2. Dutiyavaggo

1. Cakkhusuttaṃ



住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,色想是常还是无常?"无常,世尊。"……"声想……香想……味想……触想……法想是常还是无常?""无常,世尊。"……"罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于色想厌离……于声想厌离……于香想厌离……于味想厌离……于触想厌离……于法想厌离……了知。"第六\。
7. 思经
住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,色思是常还是无常?""无常,世尊。"……"声思……香思……味思……触思……法思是常还是无常?""无常,世尊。"……"罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于色思厌离……于声思厌离……于香思厌离……于味思厌离……于触思厌离……于法思厌离……了知。"第七\。
8. 爱经
住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,色爱是常还是无常?""无常,世尊。"……"声爱……香爱……味爱……触爱……法爱是常还是无常?""无常,世尊。"……"罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于色爱厌离……于声爱厌离……于香爱厌离……于味爱厌离……于触爱厌离……于法爱厌离……了知。"第八\。
9. 界经
住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,地界是常还是无常?""无常,世尊。"……"水界……火界……风界……空界……识界是常还是无常?""无常,世尊。"……"罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于地界厌离……于水界厌离……于火界厌离……于风界厌离……于空界厌离……于识界厌离……了知。"第九\。
10. 蕴经
住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,色是常还是无常?""无常,世尊。"……"受……想……行……识是常还是无常?""无常,世尊。"……"罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于色厌离……于受厌离……于想厌离……于行厌离……于识厌离;厌离则离贪;离贪则解脱;解脱时,有'已解脱'的智。他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"第十\。
第一品。
其摄颂:
眼与色及识,触与受,
想思爱与界,蕴为第十。
2. 第二品
1. 眼经

198. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ rāhulaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, cakkhuṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Sotaṃ…pe… ghānaṃ… jivhā… kāyo… mano nicco vā anicco vā’’ti? ‘‘Anicco, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā’’ti? ‘‘Dukkhaṃ, bhante’’. ‘‘Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ samanupassituṃ – ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’’’ti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Evaṃ passaṃ, rāhula, sutavā ariyasāvako cakkhusmimpi nibbindati…pe… sotasmimpi nibbindati… ghānasmimpi nibbindati … jivhāyapi nibbindati… kāyasmimpi nibbindati… manasmimpi nibbindati; nibbindaṃ virajjati; virāgā vimuccati; vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti. ‘Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti pajānātī’’ti. Etena peyyālena dasa suttantā kātabbā. Paṭhamaṃ.

2-10. Rūpādisuttanavakaṃ

199. Sāvatthiyaṃ viharati…pe… ‘‘taṃ kiṃ maññasi, rāhula, rūpā niccā vā aniccā vā’’ti? ‘‘Aniccā, bhante’’…pe… saddā… gandhā… rasā… phoṭṭhabbā… dhammā….

‘‘Cakkhuviññāṇaṃ…pe… sotaviññāṇaṃ… ghānaviññāṇaṃ… jivhāviññāṇaṃ… kāyaviññāṇaṃ… manoviññāṇaṃ….

‘‘Cakkhusamphasso…pe… sotasamphasso… ghānasamphasso… jivhāsamphasso… kāyasamphasso… manosamphasso….

‘‘Cakkhusamphassajā vedanā…pe… sotasamphassajā vedanā… ghānasamphassajā vedanā… jivhāsamphassajā vedanā… kāyasamphassajā vedanā… manosamphassajā vedanā….

‘‘Rūpasaññā…pe… saddasaññā… gandhasaññā… rasasaññā… phoṭṭhabbasaññā… dhammasaññā….

‘‘Rūpasañcetanā…pe… saddasañcetanā… gandhasañcetanā… rasasañcetanā… phoṭṭhabbasañcetanā… dhammasañcetanā….

‘‘Rūpataṇhā …pe… saddataṇhā… gandhataṇhā… rasataṇhā… phoṭṭhabbataṇhā… dhammataṇhā….

‘‘Pathavīdhātu…pe… āpodhātu… tejodhātu… vāyodhātu… ākāsadhātu … viññāṇadhātu….

‘‘Rūpaṃ …pe… vedanā… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? Aniccaṃ, bhante…pe… evaṃ passaṃ rāhula…pe… nāparaṃ itthattāyāti pajānātīti. Dasamaṃ.

11. Anusayasuttaṃ

200. Sāvatthiyaṃ viharati. Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī’’ti? ‘‘Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānānusayā na hontī’’ti. Ekādasamaṃ.

12. Apagatasuttaṃ



如是我闻。一时,世尊住舍卫城。尔时,尊者罗睺罗来到世尊处,来到后顶礼世尊,坐在一旁。世尊对坐在一旁的尊者罗睺罗如是说:"罗睺罗,你怎么认为,眼是常还是无常?""无常,世尊。""若是无常的,是苦还是乐?""是苦,世尊。""若是无常、苦、变易法,那么认为'这是我的,我是这个,这是我的自我',这样观察合适吗?""不合适,世尊。""耳……鼻……舌……身……意是常还是无常?""无常,世尊。""若是无常的,是苦还是乐?""是苦,世尊。""若是无常、苦、变易法,那么认为'这是我的,我是这个,这是我的自我',这样观察合适吗?""不合适,世尊。""罗睺罗,如是观察的多闻圣弟子,于眼厌离……于耳厌离……于鼻厌离……于舌厌离……于身厌离……于意厌离;厌离则离贪;离贪则解脱;解脱时,有'已解脱'的智。他了知:'生已尽,梵行已立,所作已办,不受后有。'"以此方法应作十经。第一\。
2-10. 色等九经
住舍卫城……"罗睺罗,你怎么认为,色是常还是无常?""无常,世尊。"……声……香……味……触……法……
"眼识……耳识……鼻识……舌识……身识……意识……
"眼触……耳触……鼻触……舌触……身触……意触……
"眼触生受……耳触生受……鼻触生受……舌触生受……身触生受……意触生受……
"色想……声想……香想……味想……触想……法想……
"色思……声思……香思……味思……触思……法思……
"色爱……声爱……香爱……味爱……触爱……法爱……
"地界……水界……火界……风界……空界……识界……
"色……受……想……行……识是常还是无常?""无常,世尊。"……如是观察,罗睺罗……不受后有,他了知。"第十\。
11. 随眠经
住舍卫城。尔时,尊者罗睺罗来到世尊处,来到后顶礼世尊,坐在一旁。坐在一旁的尊者罗睺罗对世尊如是说:"世尊,如何知、如何见,于此有识之身及外部一切相,无我执、我所执、我慢随眠?""罗睺罗,凡是色,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切色以'这不是我的,我不是这个,这不是我的自我'如是以正慧如实观察。凡是受……凡是想……凡是行……凡是识,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切识以'这不是我的,我不是这个,这不是我的自我'如是以正慧如实观察。罗睺罗,如是知、如是见,于此有识之身及外部一切相,无我执、我所执、我慢随眠。"第十一\。
12. 远离经

201. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kathaṃ nu kho, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiṃ ca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimutta’’nti? ‘‘Yaṃ kiñci, rāhula, rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti’’.

‘‘Yā kāci vedanā…pe… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti. Evaṃ kho, rāhula, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṅkāramamaṅkāramānāpagataṃ mānasaṃ hoti vidhā samatikkantaṃ santaṃ suvimutta’’nti. Dvādasamaṃ.

Dutiyo vaggo.

Tassuddānaṃ –

Cakkhu rūpañca viññāṇaṃ, samphasso vedanāya ca;

Saññā sañcetanā taṇhā, dhātu khandhena te dasa;

Anusayaṃ apagatañceva, vaggo tena pavuccatīti.


舍卫城因缘。尔时,尊者罗睺罗来到世尊处,来到后顶礼世尊,坐在一旁。坐在一旁的尊者罗睺罗对世尊如是说:"世尊,如何知、如何见,于此有识之身及外部一切相,心离我执、我所执、我慢,超越分别,寂静、善解脱?"
"罗睺罗,凡是色,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切色以'这不是我的,我不是这个,这不是我的自我'如是以正慧如实观察后,无取著而解脱。"
"凡是受……凡是想……凡是行……凡是识,无论过去、未来、现在,内或外,粗或细,劣或胜,远或近,一切识以'这不是我的,我不是这个,这不是我的自我'如是以正慧如实观察后,无取著而解脱。罗睺罗,如是知、如是见,于此有识之身及外部一切相,心离我执、我所执、我慢,超越分别,寂静、善解脱。"第十二\。
第二品。
其摄颂:
眼与色及识,触与受,
想思爱与界,蕴为第十;
随眠与远离,此品如是说。


Rāhulasaṃyuttaṃ samattaṃ.

罗睺罗相应完。


